Tysil 2012
April 23rd, 2012 A_lopsZiemas sezonu noslēdzu ar braucienu uz Norvēģiju. Šoreiz braucēju sanāca īpaši daudz – 12 cilvēki. Lai izbēgtu no cilvēku pūļiem un augstajām Lieldienu cenām braucām nedēļu pirms Lieldienām. Viss kā parasti – gandrīz laicīgi visiem norezervējam biļetes prāmim.
Ja rezervē agrāk nekā mēnesi pirms brauciena, var saņemt 35% atlaidi no biļešu cenas (ja ir Tallink atlaižu karte) – diezgan izdevīgi. Tā nu sestdienas pēcpusdienā satiekamies pie Buru sporta, savācam nomas slēpes un laižam uz Pārdaugavu. Tur vēlreiz visu pārbaudam un sakrāmējam. Nākošā pietura – Statoils pie ostas un tad jau braucam iekšā muitas zonā. Šogad izrādās ir pamainījusies kārtība un ja iepriekš ir iepirktas biļetes, tad ar mašīnu uzreiz ir jābrauc iekšā ēkā, kas tieši pretī vārtiem uz muitas zonu (tur tāds liels uzraksts Check – In). Pirmais brauc Ivis, tad Ilmārs un beigās es. Iebraucam, Ivis iedod biļešu lapu un tā. Skatamies, kas notiekās apkārt, ierēcam, kā izvietosimies pa kajītēm utt. Read the rest of this entry »
Alpiem iegūt sniega sajūtu. Šogad brauciena plānošana sanāca samocīta, jo sākumā noliktais datums februāra vidū tika pārcelts un atkal braucam vienā no pirmajām marta nedēļām. Ar namiņiem arī gāja kā pa celmiem, bet galu galā izdevās dabūt ļoti sakarīgu vietu Hippachi ciematiņā netālu no Mayerhof pilsētas Zillertal ielejā. Kompānija ļoti līdzīga kā iepriekšējos gados, tikai šoreiz līdzi devās arī Daina 
Vienu brīdi bija doma lidot, bet tā, kā man diezgan labi sanāca izbrāķēt piedāvāto “Arizona” viesnīcu, tad sameklējām Mercedes Benz Vito busiņu un piektdienas pusdienlaikā salikuši mantas dodamies ceļā. Pirmā pietura ir Bauskā, kur iepērkam paiku un apēdam “švammi” Hesburgerā. Pirmo ceļa posmu stūrē Ivis. Posms ievelkās un viņš tiek līdz pat Varšavai un mazliet tālāk. Pēc tam ir mana kārta. Stūrēju atlikušo daļu nakts un ap pusdienām apstājamies kaut kur Austrijā vai Vācijā, kur uzpildam degvielu un samainos ar Ivi, lai nobrauktu atlikušos 300 km. 
nobraucienu ar Vučko pa Siguldas trasi. Pagājušogad īsti nesanāca aizbraukt. Tā kā dāvanu kartei termiņš nāca uz beigām, tad saorganizējāmies un divatā aizšāvām vienu sestdienu uz Siguldu. Izrādās nekur iepriekš nav jāpiesakās – brauc uz kamaniņu trasi un stājies galā dzīvajai rindai. Mums paveicās un priekšā bija tikai pāris tūristu no Krievijas. Skats kad vučko tiek iestumts un pazūd aiz pirmā līkuma ar braucēju spiedziniem rada nelielu satraukumu. Kamēr gaidām aiz mums pēkšķi parādās krietns bariņš somu vai igauņu tūristu. Džekiņam, kas strādā trasē jautājam, kad varēs nobraukt. Šamējais skatās uz mums un saka – “Bāc, jūs man tiešām tagad esat lieki!” Ar vučko parasti brauc 4 vai 5 cilvēki, bet mēs esam tikai divi. Tad seko piedāvājums nobraukt ar “vardi” atšķirībā no vučko, kur tu sēdi tā kā uz ķebļa un šļūc lejā, “vardē” tu iegulies uz vēdera un šļūc lejup kā skeletonā ar galvu pa priekšu. Labā ziņa ir tāda, ka tur brauc divatā un ir jumtiņš, tā kā apgāzties īsti nevar. Daudz nedomādami piekritām, jo vučko maksā 7 Ls no cilvēka, bet varde 35 Ls par nobraucienu. Ļoti izdevīgs brīdis būt liekiem 
Raivis pāris nedēļas pirms gadumijas jau izsūtīja ielūgumus, bet uzņēmuma ZS ballē jau tika noprecizēti pēdējie sīkumi. Kāds būs pasākuma formāts, ko jāņem līdz utt. 31. decembris piezagās nemanot. Ar Dainu izdomājām, ka uz pasākumu ņemsim gaļmaizītes un pašceptās vafeles. Visu sestdienu izklaidējos pie vafeļu pannas un sacepu kārtīgu kaudzi. Vakarā uztaisījām gaļmaizītes, sapucējāmies (jo pasākums bija paredzēts svinīgais) un varējām doties ciemos. Braucot turp noskatījāmies Krievijas fanu salūtu, kas bija 22:00, kad lielajā kaimiņu zemē iestājās jaunais gads. Iekšā mājā tikām tīri veikli, jo visi vēl bija sazvanāmi un aši dabujām durvju kodu. 
remontu. Šoreiz kārta bija divām istabām. Vispirms nomainījām logus. Sanāca mainīt dzīvokļa lielāko logu ar trijām rūtīm un laukumu uz kādiem 4,5 kvadrātmetriem. Šoreiz atkal vērsāmies pie uzņēmuma “Mežmaļi”. Ar viņiem sadarbība līdzīgi kā iepriekšējā reizē, kad mainijām logus vienā pusei dzīvoklim ātri un bez baigās ņemšanās. Vispirms caur epastu uzzināju aptuveno cenu, tad sazvanījāmies un sarunājām uzmērīšanu un pēc priekšapmaksas pēc 4 nedēļām meistari atbrauca un visu ielika. Logi jau pēc būtības ir tā vieglākā daļa. Nākošais bija dabūt meistarus. Aizrunātie meistari, kas iepriekš remontēja virtuvi, labierīcības, gaiteni un mazo istabu izrādījās aizņemti un viss sākās ar mēneša novēlošanos. No vienas puses tas pat bija labi. Varējām nesteidzoties atbrīvot istabas no mantām un tās ar gadiem savākušās tiešām daudz. Iesākumā palēnām, bet beigās jau itin raiti šķirojām, metām ārā un pārvietojām. Darāmā pietiekoši daudz, jo istabas lielas. Katra apmēram 20 kvadrātmetri. Pēdējā nedēļā veiksmīgi visu pārvietojam. Citās istabās vietas gan pavisam maz palika, bet tā jau ir īslaicīga neērtība, cerams… 
